Kāpēc tēma “Atteikties no knupīša” ir laba grāmata
Piedzīvojums, kas der bērnam
Knupītis ir bijis uzticams mierinājums — pirms miega, mašīnas sēdeklītī un tad, kad nobrāzts celis. Tāpēc atvadīšanās no knupīša ir ne tik daudz par pašu knupīti, cik par citu veidu atrašanu, kā justies droši. Bilžu grāmata dod bērnam laiku par to padomāt pirms lielās dienas un ļauj pašam pieņemt lēmumu un to īstenot. Lasot par to, kā viņš atvadās, atklāj, ka spēj iztikt bez knupīša, un tik un tā mierīgi aizmieg, bērnam būs mazāk bail, kad tas notiks īstenībā.
Atvadas, ko bērns var veidot pats
Ģimenes no knupīša atvadās dažādi. Daži to kopā ar vēstuli nosūta knupīšu fejai, citi iemaina pret kaut ko, ko bērns jau sen vēlējies. Dažviet ir arī knupīšu koki, kuros bērni savus knupīšus iekar ar lentīti. Grāmata var sekot jūsu izvēlētajam veidam: gatavošanās brīdim, pašām atvadām, pirmajam vakaram bez knupīša un nākamajam rītam, kad bērns pamostas un saprot, ka nakts pagājusi labi. Arī skumjām pēc knupīša uz brīdi var atrasties vieta, neļaujot tām pārņemt visu stāstu.
Knupīša vieta jūsu ikdienā
Jo vairāk grāmatā būs no jūsu pašu stāsta, jo īpašāka tā kļūs. Kādā krāsā ir knupītis, un vai tam ir iesauka? Kur bērns to visbiežāk lieto — ratiņos, uz dīvāna vai tikai naktī? Kura mīļmantiņa vai sedziņa turpmāk mierinās bērnu, un kurš parasti sēž pie gultas, līdz viņš aizmieg? Ja esat izvēlējušies dienu, tā var parādīties grāmatā. Vecākais brālis vai māsa, kurš jau atvadījies no sava knupīša, var pastāstīt, kā viņam gāja. Un, ja bērnam ir savs vārds knupītim — „knupis” vai kaut kas pavisam paša izdomāts —, lietojiet to.
Lasīt pirms un pēc
Pašiem mazākajiem paredzētajā vecuma izvēlē vārdu ir maz, un tie skan mierinoši, gandrīz kā maza skaitāmpantiņa rindas par knupīti, kas aizmieg savā kastītē. 3–5 gadu vecumā ir vieta skaidram lēmumam un vairāk jūtām, un tieši bērns pats pasaka svarīgos vārdus. Ja grāmatu priekšā lasa vecākais brālis vai māsa, abi var justies lieli — viens tāpēc, ka jau ticis tam pāri, otrs tāpēc, ka ir ceļā uz to.
Šādu grāmatu ir vērts palasīt vairākus vakarus iepriekš, lai lielā diena nenāktu kā pārsteigums. Pēc tam tā kļūst par apliecinājumu, ko paņemt rokās grūtākā brīdī: re, es pats to paveicu. Parunājiet arī par citām lietām, kas mierina, — dziesmu, roku uz muguras vai vēl vienu apskāvienu. Vairāk par šo sajūtu atradīsiet tēmā pašpārliecinātība.
Jūsu bērns ir varonis
Jūs ierakstāt bērna vārdu, vecumu un to, kas bērnam patīk, un augšupielādējat foto. Stāsts par atvadīšanos no knupīša tiek rakstīts tieši jūsu bērnam, un trīspadsmit attēli un vāks tiek zīmēti pēc foto jūsu izvēlētajā stilā. Brāļi, māsas, vecāki, vecvecāki vai mājdzīvnieks var iet līdzi, līdz pieciem tēliem. Ja vēlaties iekļaut kaut ko, kas nesen noticis, ceļojumu vai izkritušu zobu, ierakstiet to, un tas tiks ieausts.
No e-grāmatas līdz iesietai grāmatai
E-grāmata ir gatava dažas minūtes pēc maksājuma, un jūs varat mainīt tekstu un lūgt jaunus attēlus. Pēc tam pasūtiet to kā iesietu A4 grāmatu. Sāciet veidot grāmatu vai lasiet vairāk par cenām. Vai vēlaties redzēt gatavu grāmatu, pirms izlemjat? Pāršķirstiet mūsu grāmatu piemērus.
Kā var sākties stāsts
Šovakar knupītis guļ mazā kastītē uz naktsgaldiņa. Tu pats kastīti nokrāsoji dzeltenu ar sarkaniem punktiņiem un apakšā ieliki vates piciņu, lai knupītim būtu mīksti. „Vai esi pārliecināts?” jautā tētis. Tu pamāj, kaut gan vēderā ir mazliet savāda sajūta. Jūs izslēdzat lampu. Ir tumšs un kluss, un mute īsti nezina, ko iesākt. Tā vietā tu cieši apskauj savu zaķi. Tad no kastītes atskan pavisam klusa klauvēšana. Vāciņš mazliet paceļas, un ārā pamirkšķina acu pāris, maziņš kā rīsa graudiņi. „Sveiks,” kāds nočukst. „Es esmu tas, kurš savāc knupīšus. Bet, pirms ņemu šo, man kaut kas jāzina. Kas tev šonakt būs līdzās, ja knupīša vairs nebūs?” Tu ilgi domā. Tad lēnām pacel savu zaķi pretī kastītei.






