Kāpēc tēma “Milži” ir laba grāmata
Piedzīvojums, kas der bērnam
Bērni ik dienu dzīvo starp milžiem. Galds ir augsts, pieaugušie aizsniedz augšējo plauktu, bet durvju rokturi atrodas tālu augšā. Pasaka par milžiem visu apgriež otrādi: bērns ir mazais un veiklais, bet lielais izrādās neveikls, vientuļš vai nobijies no kaut kā pavisam sīka. Ir gan jautri, gan mierinoši redzēt, ka augums nav pats svarīgākais. Jūsu bērns var būt tas, kurš ielien tur, kur milzis netiek klāt, un saprot, kas milzim patiesībā vajadzīgs.
Lielais un mazais vienā lappusē
Liela daļa milžu pasakas jautrības slēpjas augumu atšķirībā. Jūsu bērns var izstaigāt milža kabatu kā alu, gulēt viņa čībā vai palīdzēt ievērt diegu adatā, ko milzis nevar saskatīt. Varbūt milzis ir pazaudējis savu gredzenu, sēklu, ko apsolījis iestādīt, vai pelīti, kas ir viņa vienīgā draudzene. Bērns pazudušo atrod, un milzis viņu aiznes mājās uz pleca, augstu virs meža. Stāsts var būt arī par milzi, kurš baidās no pelēm, vai tādu, kurš grib sadraudzēties ar ciema ļaudīm, bet nezina, kā pieklauvēt, nesalaužot durvis.
Milzis ienāk jūsu ikdienā
Milzis kļūst vēl interesantāks, ja nonāk bērna paša pasaulē. Pastāstiet, kur dzīvojat – pie jūras, daudzdzīvokļu mājā vai laukos –, un milzis var pārkāpt tieši pāri jūsu jumtam. Pieminiet bērna mīļāko rotaļu, un varbūt arī milzis gribēs piedalīties, kaut gan smilšu kastē viņam nekad nepietiks vietas. Brālis vai māsa var būt pirmais, kurš sadzird soļus, bet kādu garāku vecāku pats milzis varbūt nosauks par milzi.
Bērnam līdz trīs gadu vecumam stāsts galvenokārt ir par lielu un mazu, būkšķi un klusumu. Pirmsskolas vecuma bērniem patīk milzis, kurš izskatās bīstams, bet izrādās labsirdīgs. Apmēram no sešu gadu vecuma milzim var būt problēma, kuras atrisināšanai vajadzīga attapība un sadarbība, bet vecākiem bērniem var būt stāsts, kurā nav skaidrs, vai visiem milžiem var uzticēties.
Akmeņi, ko meta milži
Latvijā un citur Ziemeļeiropā šur tur lauka vidū vai mežā guļ milzīgi akmeņi. Senāk cilvēki stāstīja, ka tos tur aizmetuši milži. Patiesais skaidrojums ir gandrīz tikpat iespaidīgs: ledus laikmetā ledāji akmeņus pārvietoja un, ledum kūstot, atstāja tos tur, kur tie guļ vēl šodien. Tos sauc par dižakmeņiem jeb laukakmeņiem, ko atnesis ledājs. Atrodiet kādu netālu no jums, nostājieties tam blakus un padomājiet, cik lielam būtu jābūt milzim, lai to aizmestu. Daži šādi akmeņi ir lielāki par māju. Pajautājiet bērnam arī to, ko milzis ēstu brokastīs.
Jūsu bērns ir varonis
Jūs ierakstāt bērna vārdu, vecumu un to, kas bērnam patīk, un augšupielādējat foto. Stāsts par milžiem tiek rakstīts tieši jūsu bērnam, un trīspadsmit attēli un vāks tiek zīmēti pēc foto jūsu izvēlētajā stilā. Brāļi, māsas, vecāki, vecvecāki vai mājdzīvnieks var iet līdzi, līdz pieciem tēliem. Ja vēlaties iekļaut kaut ko, kas nesen noticis, ceļojumu vai izkritušu zobu, ierakstiet to, un tas tiks ieausts.
No e-grāmatas līdz iesietai grāmatai
E-grāmata ir gatava dažas minūtes pēc maksājuma, un jūs varat mainīt tekstu un lūgt jaunus attēlus. Pēc tam pasūtiet to kā iesietu A4 grāmatu. Sāciet veidot grāmatu vai lasiet vairāk par cenām. Vai vēlaties redzēt gatavu grāmatu, pirms izlemjat? Pāršķirstiet mūsu grāmatu piemērus.
Kā var sākties stāsts
Zeme nodreb. Vienreiz, otrreiz. Krūzītes skapī šķind. Tu pieskrien pie loga un redzi, ka kāds ir pārsoļojis pāri futbola laukumam, atstājot aiz sevis milzīgas bedres. Lielākā bedre ir pilna ar ūdeni, un tajā jau peld pīle. Pēdas ved uz kalnu aiz skolas. Tu dodies tām līdzi, garām šūpolēm, garām lielajam ozolam, līdz izdzirdi kaut ko tādu, it kā pērkons raudātu. Aiz mājas lieluma akmens sēž milzis, pievilcis ceļus sev klāt. Viņa deguns ir sarkans, un viņš slauka acis lakatiņā, kas ir tikpat liels kā bura. „Es to pazaudēju,” viņš saka. „To mazo. To pašu svarīgāko. Un mani pirksti ir pārāk lieli, lai meklētu.”














