Kāpēc tēma “Vikingi” ir laba grāmata
Piedzīvojums, kas der bērnam
Vikingi ir daļa gan Skandināvijas, gan Latvijas vēstures, un tas viņus padara vēl aizraujošākus. Viņi kuģoja pāri jūrām, būvēja kuģus, kas iespaido vēl šodien, kala rūnas akmenī un pie uguns stāstīja par dieviem un milžiem. Grāmatā par vikingiem jūsu bērns var doties ceļā ar garkuģi, redzēt, kā cilvēki dzīvoja saimniecībā, un varbūt piedzīvot vētru. Ir arī mīti, ko vērts izlabot: vairums vikingu bija zemnieki, un viņu ķiverēm nebija ragu. Patiesība ir tikpat interesanta kā mīti.
Uz kuģa un saimniecībā
Grāmatā par vikingiem jūsu bērns var doties ar kuģi tirdzniecības braucienā, palīdzēt saimniecībā novākt ražu pirms ziemas vai atšifrēt rūnakmeni, kas stāsta par pazudušu dārgumu. Varbūt vētra piespiež apkalpi izkāpt nezināmā salā, vai arī bērna uzdevums ir uzturēt uguni garajā mājā, kamēr pieaugušie ir prom. Ne viss stāstā ir noticis pa īstam, bet kuģi, garās mājas un rūnakmeņi patiešām pastāvēja.
Vikingu vārds un vieta apkalpē
Ļaujiet bērnam iegūt vikingu vārdu vai paturēt savējo. Ja pastaigā esat pamanījuši akmeni ar iekaltiem rakstiem, apmeklējuši muzeju ar vikingu laika atradumiem vai bērnam rotaļu stūrītī ir koka kuģis, ierakstiet to. Bērns, kuram patīk būvēt, var palīdzēt darināt kuģi, bet dzīvnieku mīļotājs var pieskatīt saimniecības kazas. Visa ģimene var būt apkalpē – un nevienam uz ķiveres nevajag ragus.
Paši mazākie var rādīt ar pirkstu uz viļņiem, burām un pūķa galvu. Pirmsskolas vecuma bērniem patīk vienkāršs ceļojums pāri jūrai un svinības, kad kuģis atgriežas mājās. Skolas vecuma bērniem var būt vētra, rūnās rakstīta mīkla un izvēle, kas jāizdara, bet desmitgadniekiem – garāks stāsts par došanos prom no mājām, lai iepazītu pasauli. Stāsts var būt arī par tiem, kuri palika mājās saimniecībā.
Rūnas un nedēļas dienas
Vikingi no Skandināvijas kuģoja pāri Baltijas jūrai, un vikingu laikmetā Grobiņā dzīvoja arī ieceļotāji no Skandināvijas. Viņu dievu vārdi joprojām dzīvo nedēļas dienu nosaukumos skandināvu valodās: trešdiena nosaukta Odina, bet ceturtdiena – Tora vārdā. Pamēģiniet ar marķieri uzrakstīt bērna vārdu rūnās uz plakana akmens. Kuģi varēja gan burāt, gan airēt, un tie bija tik sekli, ka varēja tālu iebraukt upēs. Vikingi no Zviedrijas bieži devās uz austrumiem, pāri Baltijas jūrai un pa upēm tagadējās Krievijas un Ukrainas teritorijā.
Jūsu bērns ir varonis
Jūs ierakstāt bērna vārdu, vecumu un to, kas bērnam patīk, un augšupielādējat foto. Stāsts par vikingiem tiek rakstīts tieši jūsu bērnam, un trīspadsmit attēli un vāks tiek zīmēti pēc foto jūsu izvēlētajā stilā. Brāļi, māsas, vecāki, vecvecāki vai mājdzīvnieks var iet līdzi, līdz pieciem tēliem. Ja vēlaties iekļaut kaut ko, kas nesen noticis, ceļojumu vai izkritušu zobu, ierakstiet to, un tas tiks ieausts.
No e-grāmatas līdz iesietai grāmatai
E-grāmata ir gatava dažas minūtes pēc maksājuma, un jūs varat mainīt tekstu un lūgt jaunus attēlus. Pēc tam pasūtiet to kā iesietu A4 grāmatu. Sāciet veidot grāmatu vai lasiet vairāk par cenām. Vai vēlaties redzēt gatavu grāmatu, pirms izlemjat? Pāršķirstiet mūsu grāmatu piemērus.
Kā var sākties stāsts
Bura plīvo un plaukšķ, tad tajā ieķeras vējš, un viss kuģis sasveras. Tu turies pie kuģa malas. Sāļš ūdens šļakstās tev sejā, un kāds aiz muguras smejas. Tā ir tava tante Sigrida, kura stāv pie stūres airē, un viņas bize ir slapja no jūras ūdens. „Nu gan skrienam!” viņa sauc. „Vēl trīs dienas, ja vējš nepierims.” Jūs esat atstājuši saimniecību un līci aiz muguras. Kuģa kravas telpā ir vilna, dzelzs un kažokādas, ko iemainīt pret sudrabu un stikla pērlēm. Bet trešajā naktī debesis kļūst melnas. Viļņi slejas māju augstumā, un zibens gaismā tu ieraugi kaut ko tādu, ko neviens cits neredz: salu, par kuru neviens no vecajiem jūrasbraucējiem nav stāstījis. Krastā deg ugunskurs, un pie tā kāds māj ar roku.














