Kāpēc tēma “Atteikties no autiņiem” ir laba grāmata
Piedzīvojums, kas der bērnam
Podiņa apgūšana ir viens no pirmajiem lielajiem soļiem, ko bērns sper, mācoties izprast savu ķermeni, un tas reti notiek bez aizķeršanās. Būs dienas, kad viss izdosies, un dienas, kad bikses būs slapjas, — tas viss pieder pie mācīšanās. Bilžu grāmata var palīdzēt uztvert podiņu kā parastu un mazliet jautru lietu, nevis kaut ko saspringtu. Redzot attēlos sevi ar savām apakšbiksītēm un savu podiņu, bērnam ir vieglāk sajust: tas ir mans, un es mācos. Grāmata dod arī vārdus, ar kuriem par to runāt.
Mazas uzvaras un slapjas bikses
Grāmatā par podiņa apgūšanu ikdienišķas lietas var kļūt par lieliem notikumiem: lācītis, kurš mācās reizē ar bērnu, ūdens nolaišana, kam bērns atvadoties pamāj, un ziepes, kas saputojas līdz pat elkoņiem. Stāstā var būt izbrauciens, kura laikā pēkšņi jāatrod tualete parkā vai bibliotēkā, un arī negadījums, ko visi uzņem mierīgi un pēc kura seko sausas drēbes un jauns mēģinājums. Varbūt bērns arī pirmoreiz aiziet uz tualeti drauga mājās. Bērns ir tas, kurš sajūt, pasaka un tiek ar to galā.
Lietas, kas rada pazīstamu sajūtu
Jo vairāk grāmata līdzinās jūsu vannasistabai, jo vieglāk bērnam tajā sevi atpazīt. Aprakstiet podiņa krāsu, soliņu pie tualetes poda, rakstu uz apakšbiksītēm un mīļmantiņu, kas parasti sēž un gaida. Ja jums ir īpaša dziesmiņa vai pantiņš vai arī uzlīmju tabula pie ledusskapja, tie var parādīties grāmatā. Ierakstiet arī, kurš parasti palīdz un kā viss izskatās pie vecmāmiņas vai bērnudārzā. Lietojiet vārdus, ko sakāt mājās, — „čurāt” un „kakāt” vai savējos —, lai grāmata skanētu kā jūsu ģimenes stāsts.
Pašam mazākajam un vecākajam bērnam
0–2 gadu vecuma izvēlē rindas ir īsas un ritmiskas, ar atkārtojumiem, ko viegli teikt līdzi: čurāt, nolaist ūdeni, mazgāt. 3–5 gadu vecumā labi iederas maigs stāstiņš, kurā vajadzīgi vairāki mēģinājumi, līdz viss izdodas. Vecākais brālis vai māsa var grāmatu lasīt priekšā un pastāstīt, ka arī viņam reiz vajadzēja trenēties.
Grāmata var stāvēt vannasistabā, lai to tur mierīgi palasītu. Pēc lasīšanas ļaujiet lācītim vai lellei izmēģināt podiņu un parunājiet par to, kā viņi jutās. Stāstā svarīgākais ir tas, ka bērns mēģināja, nevis tas, kā viņam veicās. Vairāk par lasīšanu pašiem mazākajiem atradīsiet lapā par grāmatām 0–2 gadu vecumam.
Jūsu bērns ir varonis
Jūs ierakstāt bērna vārdu, vecumu un to, kas bērnam patīk, un augšupielādējat foto. Stāsts par podiņa apgūšanu tiek rakstīts tieši jūsu bērnam, un trīspadsmit attēli un vāks tiek zīmēti pēc foto jūsu izvēlētajā stilā. Brāļi, māsas, vecāki, vecvecāki vai mājdzīvnieks var iet līdzi, līdz pieciem tēliem. Ja vēlaties iekļaut kaut ko, kas nesen noticis, ceļojumu vai izkritušu zobu, ierakstiet to, un tas tiks ieausts.
No e-grāmatas līdz iesietai grāmatai
E-grāmata ir gatava dažas minūtes pēc maksājuma, un jūs varat mainīt tekstu un lūgt jaunus attēlus. Pēc tam pasūtiet to kā iesietu A4 grāmatu. Sāciet veidot grāmatu vai lasiet vairāk par cenām. Vai vēlaties redzēt gatavu grāmatu, pirms izlemjat? Pāršķirstiet mūsu grāmatu piemērus.
Kā var sākties stāsts
Šodiena ir īpaša. Tev ir uzvilktas jaunās apakšbiksītes ar mazām zaļām vardītēm, un autiņbiksīšu paka ir nolikta plaukta pašā augšā. Arī Lācītim ir apakšbiksītes, tikai viņējās ir pagatavotas no vecas zeķes. „Viņš mazliet uztraucas,” tu saki tētim. „Viņš nezina, kad jāiet.” Tētis nopietni pamāj. Jūs izlemjat, ka tu Lācītim parādīsi. Pašā rotaļu vidū, kamēr spēlējies ar mašīnām, tu to sajūti — nelielu kņudu vēderā, kas saka: tagad. Tu pabāz Lācīti padusē un skrien. Cauri priekšnamam, garām guļošajam kaķim, iekšā vannasistabā. Podiņš stāv savā ierastajā vietā, sarkans un spožs. Bet uz tā ir zīmīte, kuras no rīta vēl nebija, aprakstīta lieliem, līkumainiem burtiem: „Tam, kurš pirmais paspēs.”






