Kāpēc tēma “Mežs” ir laba grāmata
Piedzīvojums, kas der bērnam
Mežs ir rotaļu laukums bez žoga. Tur ir akmeņi, uz kuriem rāpties, baļķi, uz kuriem noturēt līdzsvaru, skudru pūžņi, ko vērot no droša attāluma, un takas, kas aizved nezināmā virzienā. Daudzi bērni pazīst mežu no bērnudārza pārgājieniem vai svētdienas pastaigām ar karstas šokolādes termosu. Stāstā par mežu jūsu bērns ir tas, kurš atrod ceļu, lasa pēdas un noskaidro, kas čab aiz egles. Tas patiks gan bērnam, kurš jau mīl būt ārā, gan tam, kuru vēl mazliet jāpierunā uzvilkt gumijas zābakus.
Takas, pēdas un lieli akmeņi
Grāmatā par mežu jūsu bērns var sekot stirnas pēdām līdz klajumam, kur sen neviens nav bijis. Bērns var lasīt kazenes, līdz pirksti kļūst violeti, vai atrast strautiņu un uzbūvēt aizsprostu no akmeņiem. Varbūt bērns uz brīdi apmaldās un atceras, ka jāseko ūdenim lejup, lai atkal atrastu taku. Viss var beigties pie koka nojumes, kur uz uguns sprakšķ desiņas uz iesmiem.
Mežā pietiek vietas arī mazliet burvības: akmenim, kas izskatās pēc troļļa, celmam ar durvīm vai vāveres ligzdai, kur kāds aizmirsis šalli. Jūsu bērns var uz zemes uzbūvēt būdiņu no zariem vai uzrāpties vēl augstāk koka mājiņā.
Jūsu mežs, jūsu koki
Katram ir savs mežs, pat ja tā ir tikai neliela birztala aiz skolas. Pastāstiet par vietu, uz kuru parasti dodaties: akmeni ar savu vārdu, vēja nogāzto koku, strautiņu, kurā zābaki vienmēr kļūst slapji. Ierakstiet, kas dodas līdzi – bērnudārza grupa, vectētiņš, kurš pazīst visus putnus, vai suns, kurš skrien pa priekšu, – un kas ir mugursomā. Ja bērns atradis kaut ko īpašu, piemēram, spalvu vai lapas smalko dzīslu tīklu, tieši tas var kļūt par grāmatas dārgumu.
Pēc lasīšanas – mežā
Bērns, kuram vēl nav trīs gadu, iepazīst mežu ar rokām: mīksts, raupjš, slapjš, auksts. Pirmsskolas vecumā tā kļūst par pastaigu ar mazu mīklu pa ceļam. Astoņgadnieks var sekot pēdām un sarunāties ar sastaptajiem dzīvniekiem. Vecākajiem lasītājiem tā var būt nakts teltī ar nepazīstamām skaņām un drosmi, kas pamazām aug.
Paņemiet grāmatu līdzi ārā un meklējiet to, par ko esat lasījuši. Ja atrodat celmu, kopā saskaitiet gadskārtas – katra apmēram atbilst vienam koka dzīves gadam. Parunājiet arī par to, ka mežu drīkst baudīt ikviens, ja vien netraucējam dzīvniekus un nebojājam augus.
Jūsu bērns ir varonis
Jūs ierakstāt bērna vārdu, vecumu un to, kas bērnam patīk, un augšupielādējat foto. Stāsts par mežu tiek rakstīts tieši jūsu bērnam, un trīspadsmit attēli un vāks tiek zīmēti pēc foto jūsu izvēlētajā stilā. Brāļi, māsas, vecāki, vecvecāki vai mājdzīvnieks var iet līdzi, līdz pieciem tēliem. Ja vēlaties iekļaut kaut ko, kas nesen noticis, ceļojumu vai izkritušu zobu, ierakstiet to, un tas tiks ieausts.
No e-grāmatas līdz iesietai grāmatai
E-grāmata ir gatava dažas minūtes pēc maksājuma, un jūs varat mainīt tekstu un lūgt jaunus attēlus. Pēc tam pasūtiet to kā iesietu A4 grāmatu. Sāciet veidot grāmatu vai lasiet vairāk par cenām. Vai vēlaties redzēt gatavu grāmatu, pirms izlemjat? Pāršķirstiet mūsu grāmatu piemērus.
Kā var sākties stāsts
Tu pārkāp pāri nogāztam kokam, kura saknes slejas gaisā, un nonāc vietā, kur nekad agrāk neesi bijis. Te ir kluss, bet citādi nekā mājās. Ne mašīnu, ne balsu, tikai klusa šalkoņa augstu koku galotnēs. Zeme zem zābakiem ir mīksta un atsperīga. Smaržo pēc sveķiem un slapjām lapām. Kaut kur kaļ dzenis: ātrs klabējiens, tad klusums. Tu pietupies pie liela akmens, lai aizsietu kurpi. Un tad tu tās ieraugi: mazas pēdiņas mitrajā zemē, četri pirksti un apaļš spilventiņš. Tās ved tieši līdz akmenim un tur beidzas. Tu pieliecies tuvāk. Zem akmens ir caurums, un no tā atskan balss. „Beidzot,” tā saka. „Es tik ilgi gaidīju kādu, kurš prot lasīt pēdas.”














