Velosipēds, kas gribēja lidot🚲

Velosipēdam garāžā ir piedāvājums: iemācies braukt, un es tev iemācīšu lidot. Katra nodarbība kļūst par mazu piedzīvojumu. Velosipēds pukojas, kad apgāžas, atgādina skatīties uz priekšu, nevis uz priekšējo riteni, un ķiķina, kad zvaniņš skan mazliet par biežu.

Priekšā ir pirmais brauciens pagalmā, kalniņš, kas izskatās pēc kalna, un garāks izbrauciens apkārt ezeram. Bērns krīt un ceļas, bet velosipēds ikreiz atgādina par savu solījumu. Vai viņi tiešām lidos un vai lidošana izrādīsies tāda, kādu viņi to iztēlojās, atklāsies stāsta beigās.

Šī ideja ir īpaši piemērota laikam, kad bērns mācās braukt ar velosipēdu: dažas dienas jau ir pagājušas, un pacietība sāk izsīkt. Stāstu var lasīt arī bērns, kurš jau ir iemācījies braukt un vēlas atcerēties, kā tas bija. Tā var būt arī dāvana bērnam, kuru mājās gaida jauns velosipēds.

Trīsgadniekam ar līdzsvara riteni patiks tas, ka velosipēds runā un ir mazliet nerātns. Astoņgadnieks, kurš mācās braukt ar lielāku riteni, atpazīs vilšanos, pasmiesies par velosipēda pukstēšanu un redzēs, ka var saņemties un mēģināt vēlreiz.

Aprakstiet velosipēda krāsu, ķiveri un vietu, kur mācāties braukt: klusu ielu, parka celiņu vai grants ceļu. Brālis vai māsa var braukt pa priekšu un rādīt ceļu, bet kāds no vecākiem skriet aiz muguras, ar roku pieturot velosipēdu. Ja bērna velosipēdam nesen noņemti palīgritenīši, arī tas var kļūt par atsevišķu stāsta ainu.

Pēc lasīšanas varat iztēloties, ko teiktu jūsu velosipēds, ja tas prastu runāt. Izdomājiet tam vārdu un ar kociņu atzīmējiet, cik tālu bērns aizbraucis patstāvīgi. Pēc katra mēģinājuma kociņu var pārvietot. Vairāk ideju atradīsiet lapā Mācīties braukt ar velosipēdu.