Kā sagatavot bērnu brālīša vai māsiņas ienākšanai ģimenē

Ir viegli domāt, ka mazulis vecākajam bērnam būs kā dāvana. Taču bērnam tas var šķist tā, it kā kāds bez prasīšanas ievāktos viņa istabā un nekad neaizietu. Kā palīdzēt divgadniekam, kurš vēl nesaprot, trīsgadniekam, kurš atkal grib pudelīti, vai skolēnam, kurš neko nesaka?

Vispirms: arī tev ir atļauts mazliet skumt

Daudzi vecāki līdzās priekam izjūt arī skumjas. Laiks, kad bijāt tikai jūs un pirmais bērns, tuvojas beigām. Un, kad mazulis ir klāt, var notikt kas dīvains. Bērns, kurš vēl vakar bija tavs mazulītis, pēkšņi šķiet milzīgs: ar lielām pēdām, skaļu balsi un elkoņiem visur. Var gadīties pat sakaitināties par to, cik daudz vietas viņš aizņem. Tad bērns aizmieg, un tu redzi, cik mazs viņš vēl ir.

Tas nenozīmē, ka dari kaut ko nepareizi. Tas nozīmē, ka saproti, cik lielas pārmaiņas tas ir bērnam, un tas ir labs sākums. Tu nevari bērnu pasargāt no visām grūtajām jūtām, un tas arī nav vajadzīgs. Svarīgi, lai viņš drīkst tās izjust, zinot, ka esi līdzās.

Gaidīšanas laikā: izstāsti pats un saki patiesību

Pastāsti bērnam pats, pirms viņš to dzird no kāda cita. Kad to darīt, atkarīgs no bērna vecuma. Divgadniekam vārdi «pēc pieciem mēnešiem» maz ko izsaka, tāpēc vari pagaidīt, līdz vēders ir redzams un mājās sākas pārmaiņas. Piecgadniekam var pastāstīt agrāk, dodot laiku padomāt un uzdot jautājumus. Piesaisti gaidīšanu kaut kam bērnam saprotamam: laikam pēc viņa dzimšanas dienas vai kādam ierastam ģimenes notikumam.

Godīgi pastāsti, kādi ir mazuļi. Bērns, kurš gaida tūlītēju rotaļu biedru, citādi var būt vīlies. Vari teikt: «Sākumā mazuļi ir diezgan garlaicīgi. Viņi vēl nevar būvēt Lego, viņi pārsvarā ēd, guļ un raud. Bet, kad mazulis gulēs, mēs ar tevi varēsim uzbūvēt visaugstāko torni.» Vai arī kopā apskatiet bērna zīdaiņa fotogrāfijas: «Tu arī reiz biji tik mazs. Kad biji izsalcis un raudāji, es nācu pie tevis.»

Vai bērns pāries no mazuļa gultiņas uz lielāku gultu vai pārcelsies uz citu istabu? Ja iespējams, dari to vairākus mēnešus pirms mazuļa ierašanās, lai nerastos sajūta, ka mazulis atņēmis viņa vietu. Pārmaiņas, kas var pagaidīt, piemēram, atteikšanos no knupīša vai autiņbiksītēm, atliec līdz laikam, kad ģimene būs apradusi ar jauno situāciju.

Arī gadu vecs bērns, kurš vēl nesaprot vārdu «mazulis», pamana pārmaiņas: augot vēderam, klēpī paliek mazāk vietas, tu esi noguris vai istabas stūrī parādījusies jauna gultiņa. Visu izskaidrot varbūt neizdosies, taču mierinājumu sniegs ierastā gulētiešanas kārtība, tā pati pasaka un mazliet vairāk laika tavā klēpī.

Pirmā tikšanās: ja iespējams, turi rokas brīvas

Ja no šī raksta paņem līdzi tikai vienu padomu, lai tas ir šis. Ja iespējams, neturi mazuli rokās, kad vecākais bērns ierodas viņu satikt slimnīcā vai kad pārnākat mājās. Noliec mazuli drošā vietā vai palūdz kādam citam viņu paturēt, lai vari sagaidīt vecāko bērnu ar brīvām rokām un vispirms viņu apskaut. Ja tā nesanāca, nekas. Svarīgi ir tūkstošiem mazu kopīgu brīžu, nevis tikai viens.

Ļauj bērnam tuvoties mazulim savā tempā. Daži grib viņu turēt uzreiz. Citi brīdi paskatās un tad jautā, vai ir saldējums. Abi ir pilnīgi parasti veidi, kā reaģēt uz kaut ko tik lielu un jaunu.

Dažas ģimenes vecākajam bērnam sarūpē dāvanu «no mazuļa». Tai nav jābūt dārgai. Tas var būt vienkāršs veids, kā parādīt bērnam, ka arī par viņu ir padomāts.

Nākamās nedēļas: kad viss kļūst pa īstam

Grūtākais brīdis bieži nav pirmajā dienā. Tas var pienākt kādā otrdienā pēc trim nedēļām, kad ciemiņi vairs nenāk un bērns saprot, ka mazulis te paliks uz dzīvi. Un tieši tad, kad esi apsēdies zīdīt vai dot pudelīti un nevari piecelties, trīsgadniekam tūlīt vajag pienu vai viņš sāk rāpties grāmatplauktā. Sagatavo kaut ko šādiem brīžiem: audiopasaku, uzlīmju kastīti, ko izņemat tikai barošanas laikā, vai grāmatu, ko varat kopā lasīt uz dīvāna, kamēr mazulis ēd.

Daudzi bērni grib atkal būt mazi. Arī piecus vai sešus gadus vecs bērns var prasīt pudelīti, gribēt, lai viņu nes, vai sākt runāt mazuļa balsī. Šādas pārmaiņas var parādīties arī pēc vairākiem mēnešiem, raksta Zviedrijas veselības dienests 1177 zviedru valodā. Ļauj bērnam kādu brīdi būt mazam. Iespējams, viņam to nevajadzēs ilgi. Un mazliet retāk saki: «Tu taču jau esi liels.» Arī lieliem bērniem reizēm gribas justies maziem.

Kādā brīdī vari dzirdēt: «Atdodiet mazuli atpakaļ.» Nebaidies un nekaunies par to. Palīdzi bērnam nosaukt viņa jūtas, nevis stāsti, kā viņam vajadzētu justies: «Tev labāk patika, kā bija agrāk. Es saprotu. Arī man reizēm pietrūkst laika, kad bijām tikai mēs.» Trīsgadniekam var teikt vienkāršāk: «Tu dusmojies uz mazuli. Dusmoties drīkst. Bet sist nedrīkst.»

Skolas vecuma bērnam ir vairāk vārdu, taču tas nenozīmē, ka jūtas ir mazākas. Vecāks bērns var ilgi turēties un tad kļūt strīdīgs, noskumis vai neparasti centīgs. Pēdējo ir vērts īpaši pamanīt. Bērnam, kuram pēkšņi šķietami neko nevajag, tu vari būt vajadzīgs vairāk nekā jebkad.

Laiks divatā un tas, kuru sasveicina pirmo

Katru dienu velti vecākajam bērnam brīdi, kas pieder tikai viņam. To der darīt arī vecākam, kurš visvairāk rūpējas par mazuli. Tam nav jābūt ilgam laikam, taču izvēlieties kaut ko, kur mazulis nepiedalās: rotaļu laukumu, puzli vai pasaku vecākā bērna gultā aiz aizvērtām durvīm.

Sagaidi ciemiņus pie durvīm un palūdz viņiem vispirms sasveicināties ar vecāko bērnu, pirms viņi dodas apraudzīt mazuli. Ja kāds nes dāvanu mazulim, viņš var paņemt līdzi arī kādu sīkumu vecākajam bērnam. Šādas lietas bērni mēdz atcerēties vēl ilgi pēc tam, kad mazuļa drēbītes kļuvušas par mazu.

Grāmata, kurā vecākais bērns ir galvenais varonis

Kad visu uzmanība pievērsta mazulim, vecākajam bērnam vajag iespēju arī pašam būt galvenajam varonim. To var sniegt viņa paša grāmata: lielais brālis vai māsa ar savu seju, savu lācīti un uzdevumu, ko paveikt spēj tikai vecākais bērns. Lasiet to kopā uz dīvāna, kamēr mazulis guļ, un veltiet piecpadsmit minūtes tikai lielajam bērnam. Tā var būt arī jauka dāvana no mazuļa pirmajā tikšanās reizē. Apskati dāvanas topošajam lielajam brālim vai māsai vai tēmu Kļūt par vecāko brāli vai māsu.

Un pēc dažiem gadiem, kad jaunākais bērns gribēs grāmatu tikai sev, viņi varēs parādīties arī viens otra stāstos. Kā dot vietu abiem bērniem, nepadarot nevienu par otrā plāna tēlu, lasi rakstā par brāļiem un māsām vienā grāmatā.

Ja kļūst pārāk grūti

Lielākā daļa brāļu un māsu atrod ceļu viens pie otra savā laikā, bieži vien brīžos, ko neviens nevarētu ieplānot: kad mazulis pirmo reizi smejas par vecāko bērnu un tikai par viņu. Taču, ja uztraucies vai tev ir grūti veidot saikni ar mazuli vai atrast pietiekami daudz laika vecākajam bērnam, parunā ar kādu laikus.

Atbalstu vari meklēt pie ģimenes ārsta, bērna ārsta vai psihologa. Ja bērns jau iet skolā, vari aprunāties arī ar skolotāju vai skolas psihologu. Zviedrijas veselības dienesta 1177 rakstā par brālīša vai māsiņas ienākšanu ģimenē zviedru valodā aplūkota arī adopcija un ģimeņu apvienošanās.

Vai vēlaties redzēt gatavu grāmatu, pirms izlemjat? Pāršķirstiet mūsu grāmatu piemērus.