Drosmīgs kā lauva🦁

Viss sākas ar vārdiem: es to nevaru. Bērnam blakus esošā lauva tos pazīst arī pati. Viņa stāsta, kā reiz, vēl būdama mazs lauvēns, neuzdrošinājās rēkt, lai gan visi pārējie prata.

Tad bērns soli pa solim dodas lauvai līdzi savannā. Vispirms jāpārvar nelieli izaicinājumi: jānoturas līdzsvarā uz baļķa un jāsasveicinās ar žirafi, kura ir daudz garāka, nekā gaidīts. Pēc tam seko lielāks pārbaudījums: lēciens pāri strautam, kas izskatās pārāk plats. Vai bērns pārlēks un ko lauva gribēja parādīt, atklāsies grāmatā.

Šī ideja piemērota bērniem, kuri vilcinās izmēģināt ko jaunu: doties uz peldēšanas nodarbību, uzstāties, kāpt augstu vai pacelt roku klasē. Tajā sevi var atpazīt arī bērns, kurš mēdz teikt, ka nevar, vēl pirms mēģinājis, un kuram palīdzētu dzirdēt, ka pat stiprākā lauva reiz bija nedroša.

Trīsgadniekam patiks lauvas rūciens, savannas dzīvnieki un mazie solīši. Astoņgadnieks var atpazīt iekšējo balsi, kas saka nē, un ieraudzīt, kā tai atbildēt.

Pastāstiet, kas bērnam šobrīd šķiet grūti: ielēkt baseinā, nakšņot ārpus mājām vai spēlēt klavieres citu priekšā. Tas var kļūt par lēcienu stāsta beigās. Brālis vai māsa var uzmundrināt no malas, bet mīļā mīkstā lauva var kļūt par grāmatas lauvu. Stāstā var piedalīties arī vecvecāks vai treneris, kurš tic bērnam.

Pēc lasīšanas pēc kārtas nosauciet kaut ko, ko nesen esat uzdrošinājušies izdarīt. Arī mazas lietas ir svarīgas. Uzzīmējiet kāpnes un uz katra pakāpiena ierakstiet kaut ko, ko bērns vēlētos izmēģināt. Tad pa vienam atzīmējiet paveikto. Vairāk stāstu par ticību sev atradīsiet sadaļā Pašapziņa.